Ogas lasīt gāju, ceļa nezināju.

Tā kā ķešā svešā, apmaldījos mežā.

Vai, vai kā nu bijos, ka tā apmaldījos.

 

Prasu ceļu ezim, ezis ceļu nezin.

Kas tad Tu par ezi, ja Tu ceļu nezin’.

Vai, vai kā nu bijos, ka tā apmaldījos.

 

 

Pukšķina šis kautrīgs, esot pats vēl jaunīgs.

Pats no mātes mucis, pašam viss nu jucis.

Vai, vai, kā nu bijāmies, abi apmaldījāmies.

 

Abi vietā svešā apmaldījās mežā,

Tomēr divatā mums mierīgāk kaut kā.