Pašā rīta agrumā,

Kad vēl saule gulēja,

Pastaigājās zirneklīt’s,

Omulīgs un prieka pilns.

Pārrāpās pār stīdziņām,

Tīklus meta smildziņām,

Kustināja lapiņu

Pārbiedēdams tārpiņu.

 

Arī muša pamodās,

Nikna spārnos pacēlās,

Tālu jau tā netika,

Smalkos tīklos iekrita.

Smējās gardi zirneklīt’s,

Lūkojās, kā ataust rīts,

Un ar zīda diedziņu,

Ķēra rasas pilienu.

 

Mirdzēja kā dimantiņš

Saules rasas pilieniņš.

Skaties, redzi arī tu to

Zirneklīša prieciņu.